ART 23.08.2008. PLKST> 22.33 jeb cik māksla ir mainīga

Vakars jeb paldies (09-15)

Augusts jau izskan ar svilpieniem vēja,
lapu troksnis triecoties šķind, bet es tikai ceru.
ko lai pasāku, tagad pēc ceļa, kas kopīgi iets?
raudāt,gaidīt, cerēt vai skriet...

Izeju uzlūkot naksnīgo debess,
kājas aukstu Krāslavas rasu skar,
pagalmā sarkanīgs ābols pusnakts noskaņu jauc-
man viegli, paldies jums par to

Skumju lietus jaucas ar marmora krāsām,
maģiska saskaņa pagātni sauc...

Nevar izprast, ja neizej tu pats,
nevar piedzīvot bez bailēm no kritiena-
labāk smagi zemi skart, nekā gaidīt un
kafijas biezumos šķīst.

Neaizmirst un katru atradīs tas pats.

Domāt, par purpru, kas vēnās mums šķīst-
līdz paiek par mazs.

Nemirt un katrs radīs to pats-
vēlmi pildīt jēgu ar mīklu, ko par dzīvi mēdz saukt...