Mājvieta ar lielo ''DZ"

Ērti iekārtojies virtuvē starp lielo miskastes kaudzi un leduskapu, ar skatu uz pagalma pusi, sākas lielās pārdomāt par netik nesenās pagātnes notikumiem.
Nemitīgi garastāvoklis mainās no plus desmit virs pelēkās ikdienas, līdz pelēkās kŗasas melnākajam punktam. Un tas viss vienas vienīgas nedēļas laikā. Man jau patīk- vismaz nav garlaicīgi.
Viss sākās ar e- pastu vai zvanu. Es jau neatceros, bet fakts paliek fakts, ka abos gadījumos piedāvājums jeb "mesidž" bija viens: "Negrībi dzīvot labāk, respektīvi, nāc dzīvot dzīvoklī!!!". Āķis lūpā, smadzenes nemitīgi sāk kakulēt iespējamos variantus un relatīvās iespējas iesaistīties šādā, no pirmā acu uzmetienā, avantūrā. Nākamās dienas rītā plāns jau skaidrs- vienīgā reālā iespēja aprunāties ar vecākiem vai drīzāk vecāku.Neminēšu konkrēti kuru, jo negribas nevienu diskriminēt. Skatiens diezgan vēss un aizdoomu pilns mani pavada vairākas dienas, pēc priecīgās (man), pārdomu pilnās (vecākiem), vērīgās(māsas) dienām verdikts var būt tikai viens- nēe! Kliedzoši, bet ļoti konkrēti. Slikti.
Nākamis solis ir vēl vienkāršāks, bet nežēlīgāks- piezvanīt un pateik vienīgo loģisko atbildi šajā situācijā -jāa!!! Un tad nostādīt fakta priekšā. Teiksiet avantūra- godīgi atzīšos nēe, teiksiet labi pārdomāts, intelektuālu pārdomu pārpildīts un galu galā iepildīts spolis- arī nēe! vienāši fakts un punkts!
Un tagad pats galvenis- neinformētie vecāki. Ir tāda ļoti vecs, bet ļoti konkrēts teiciens "mazāk zināsi, ilgāk dzīvosi". Un tagad es ticu, ka vecākiem tika atņemtas pāris dienas, bet cerams, ka viņi man piedos. Lūdzu.
Un tā pienāca tā diena - lielā diena. Nostādu fakta priekšā un... Un viss ir ok!!! atvieglojums bija liels, neslēpšu, gandarījums arī! Tomēr nomoka vēl viens sīkums- nākamā dzīvesvieta ne reizi nav redzēt un nav ne mazāko variantu kas un kā! Kronis visam ir tas, ka nauda jau pārskaitīta un pa optiksajiem kabeļiem, daudzu serveru apstrādāta mana virtuālā nauda ( kuru iespējams tuvējā banakas automātā pārvērst pavisam reālā čaukstošā banknotē) ir jau nonākusi jaunās dzīvokļa biedrenes kontā!
Un tā- pienāk lielā diena, tiek aizbraukts uz mūsu skaisto galvaspilsētu Rīgu un satikta jaunā istabas biedrene ar divām atsēgām un ziņām par dzīvokļa adresi un ziņas par ārdurvju kodu!!! Tālākais kļust vēl interesantāks- tiek taisnā ceļā bruakts uz kojām( es, protams, atjaunojos, ka tik vulgāri), sagrūztas visas mantas mašīnā un aidāaa u Čaka ielu ( kas nezin, tad tur ir mana jaunā dzīvesvieta, tikai, lūdzu, bez dumjiem jociņiem...)! Durvju kods ir pareiz, stāvs arī un vajadzīais dzīvoklis jau deguna galā! Ielieku atslēgu slēdzenē, pagriežu un durvis lēnā čīkstoņā atslīd atpakaļ, skatam paverot klasisku Latvijas pirmās brīvvlsts dzīvokli ( nu tādu kā Ķikuļa kungam) - augti griezti, lieli logi un normāla virtuve! Pirmais iespaids nav mānīgs un tāds vēl ir aizvien jau nedēļu dzīvojot šajā jaunajā mājvietā- pirmklasīgi!
Tagad, kad jau man ir gulta un normāls galds, varu ar vēsu skatu pateikt, ka bija to vērts. Lai ko teiktu TU, tas ir to vērts un punkts!


P.S. vienīgais pagaidām atklātis mīnus ir interneta trūkums. Palies Dievam, mazi interneta rudimenti ir sastopami meiteņu istbā un logā vietā starp leduskapi un miskasti, tādēļ izmantojot šo iespēju nododu Jūsu vērtējumā šīs pārdomas par mazā cilvēkā lielajiem notikumiem.