Tur jau personīgi var arī neierasties jeb nav par ko (...)

Pateikt ko jūti, pat tad kad nejautā,
nemelot, kad prasa.
Varbūt grūti sākumā, bet vēlāk pateiks paldies,
man teica kāds draugs.

Vai tici tam?
Vai jūti, ko saku?
Neuzmācies citam, ja neizproti sevi,
daudz vieglāk ir pateikt, nevis dot.

Kad neredzi mani, tad vārdi saka ko jūt,
Kad ieraugi, viss liekais patiess sāk kļūt.

Vārdi jau nedara, tie maldina līdz sāp,
darbi sāpina, bet nenožēlo, ka tā,
citu variantu, citas bērnības nav.

Romantika vārds vien ir, tas nav motīvs,
kas svētiem justies mums liek,
arī nedarbs ir darbs,
tas priecē pat tad, kad neizdara ko var,
kad līdzās sevis un tevis man nav...