Asara (..)

Asara nobirst no krēsla,
pulkstenis apstājs, kad asaras raud,
pagaidi, atsmaidi pasaulei,
nerauc pieri, sarauc lūpas smaidā,
pasniedz roku, kad zemē asinis no pirksta līst.

Nav jau svarīgi, ko, bet kā,
muļķis smaida par lietām, es par pasauli,cilvēkiem
Zini, kas smieglīgs man škiet?
Tauriņš,kas kā dzirkstele lejup pa sienu kad slīd.

Kad aizies laiks, nauda, drēbes pasaki paldies,
izlec pa logu zemeņu laukā,
gan jau pieneņpūkas mīkstas apakšā kāds klās.

Pirmajā filmas daļā mēs mīlējam, līdz iedegās uguns,
otrajā man doma iešāvās- nošāva un kļuvu tāds...