Es redzu, ka vientuļš,
tāpēc eju pa labi,
ja būtu nabags, tad aizietu taisni, jo pats esmu tāds.
Ja tu būtu bagāts, es izliktos draudzīgs,
līdz izvemtu sāpi, kas iekšā man krājas.
Bet vienu droši pateikt es var,
man nebūtu vienaldzīgi,
jo katrs mēs cilvēks,kas kaimiņam nodara pāri.
Tagad es raudu, liesmas pār pleciem un saplēsta šalle,
tas skanēs tik banāli, bet tu esi maita.
Zinu, krītu uz nerviem, bet pateikt sveiki un nepateikt vairāk,
ir uzsist pa galvu un nepateikt 'kāpēc?'.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
Tava dzeja ir savdabīga. Jūtu, ka Tev ir veidojies savs stils - un tas ir forši!
Man patika!
/InGa
paldies, bet es tagad ar visiem spēkiem cenšos atiet no šī stila... vajag izmēģināt kaut ko jaunu! Izrādās, ka tas ir grūtāk nekā sākumā domāju :)
Tieši tā.. Mainīties un pārslēgties uz kaut ko citu vienmēr ir grūti. Bet tieši eksperimentējot mēs varam atklāt labāko no sevis, vai ne?
/InGa
nekļūdās tikai tas kas nedara. ne jau vienmēr viss ir skaisti un cietiem pieņemami,bet lai augtu ir nepieciešmas pārmaiņas!
Ierakstīt komentāru