otrdiena, 2008. gada 18. marts

Novakaīns

Viņš paņēma šļirci,dūra līdz kaulam
līdz palika labi.
Tad runāja vārdus nespējas dziļumā iedzīts,
tam ļodzījās ceļi, sabruka zeme.

Es jūtos kā Remarks,
tu esi "trīs draugi".

Kad paņēmu vārdus, svieda tev sejā,
man ļodzijās ceļi, piemetās vājums.
Kā ārsts kam izredžu nav,
es mēģinu saglābt,tu sagrauj ar smaidu.

"Kauna" man nav,
bet Kafku es mīlu.

"Vai meliem ir krāsas?" kāds jautāja tev.
Bet tu jau muļķe pārprati viņu un sanāca šitā.

Pēc trim dienām man pienācās kārtējā doza,
palika labi, kad eņģeļi zeltītas amforas nesa.

Pagāja diena un doza tik auga,
jau vajadzēja vairāk, bet prieka bij mazāk(..)

2 komentāri:

Inga Pizāne teica...

Ir par ko padomāt..
= Labs dzejolis

Es jūtos kā Remarks,
tu esi "trīs draugi" (Labais!!!)

/InGa

Matiss teica...

paldies. nesen kojās atradu mētājamies Remarka grāmatu "Ēnas paradīzē"( nez no kurienes bija uzradusies) un izlasīju. Remarks ar saviem salīdzinājumiem,epitetiem... iedvesmo!