Nu tā jeb 1.kurss aiz muguras

Daudz kas sakrājies pa šo laiku- augstprātīgu notāru vēl augstprātīgākas runas un pusdebīli jociņi, plikpaurainu pasniedzēju smieklu lēkmes un pelēcīgos kostīmiņos ģērbtu pasniedzēju kritika. Bet tā ir tikai daļa no aizvedītā gada- ja nebūtu otras daļas, tad noteikti tagad neklabinātu pa nodzeltējušajiem klaviatūras taustiņiem... Interesanti cilvēki,jauniegūti draugi, perfekcionistiski koncerti, kur akustiskās ģitāras skaņas pārņem ikvienu mūzikas cienītāju līdzās savijas ar Fenderus strinkšķinošiem jauniešiem, koju pelēka istabiņa ar klusējošu jaunieti pretējā gultā- tas viss ir otrā pusē. Viennozīmīgi ir notikušas izmaiņas pelēkās vielas attīstības gaitā un vairāk tiek spiests uz profesionālo kretīnismu, tomēr cenšanās nepadodies apkārt valdošajām atlaidēm un veikalu pārbāztajiem skatlogiem ir attaisnojusi sevi. Ir arī vilšanās- jaunais The Kooks albūms (starp citu, tagad skan fonā) nav tik asprātīgs un emocionāli piesātināts kā debijas albūms, tomēr Luke Pritchard perfektā izruna neliek vilties, universitātē valda liels bardaks un katras savā katedrā jūtas kā viduslaiku vasalis, un Rīga nekad nebūs gatava. Tās ir divas pretējas puses, kas veido cilvēciskās attiecības un neliek iegrimt leiputrijas krāsinasjos sapņos.
Galvenā atziņa - nepadoties marginālijām un koncentrēties uz ko patiesi svarīgu,kas katram ir jāizdibina pašam, nevis jāmeklē interneta dzīlēs vai glancētu žurnālu lapusēs. Koncentrēties un tad jau rezultāts nebūs aiz kalniem.
Šodien tā pa īstam sākas mana vasara- ar malkas skaldīšanu un ģitāras atgādāšanu uz mājām(Krāslavu nevis Rīgu!!!). Rīgā sauli neredz, to nav iespējas izbaidīt, tur vienkārši notiek pastiprināta svīšana un aromātu nomācšu vielu pastiprināta lietošana. Lai kaut cik baudītu vasaras priekus īsts rīdziniek dodas uz Jūrmalu- pārbāzts vilciens, pārbāzta pludmale,pārbāzts vilciens.Šiki. Šeit- mājās- tas ir pavisam savādāk, šeit ir brīvība un garšiga zupa.Un ar to pietiek lai justos laimīgs.
Es pat nezīnu, ko īsti vēlējos uzrakstīt Jums ar šo eklektisko pieskaņu smaržojošo penteri, bet doma ir skaidra - izbaudiem mājas zupu kamēr var!

Varbūt savādāks (hahaa)?

Ietinoties rīta samtā,
domas sasala ledū kaltas.
Asins piles sastinga vēnas riņķojot,
un pēkšņi kļuva karsti.

Vēja brāzmas pārņem tautas,
šķeļas draugi, naidnieki mūžīgu draudzību sola
Vārdi-domas kā lapas rudenī pland un meitenēm svārkus uz augšu rauj.

vēl stunda vai divas,
vilciena sliedēm laiku kaļot,bet
lokomatīvei vēja spārnus griežot,
vakars būs klāt.

Cik tramdīts es jūtos, tomēr pārdomu samts,
ir vieglāks par svinu,
ko ikdienā tinu un minu ar savu dieviško dziņu.

-10 min prieka

Es redzu, ka vientuļš,
tāpēc eju pa labi,
ja būtu nabags, tad aizietu taisni, jo pats esmu tāds.

Ja tu būtu bagāts, es izliktos draudzīgs,
līdz izvemtu sāpi, kas iekšā man krājas.

Bet vienu droši pateikt es var,
man nebūtu vienaldzīgi,
jo katrs mēs cilvēks,kas kaimiņam nodara pāri.

Tagad es raudu, liesmas pār pleciem un saplēsta šalle,
tas skanēs tik banāli, bet tu esi maita.

Zinu, krītu uz nerviem, bet pateikt sveiki un nepateikt vairāk,
ir uzsist pa galvu un nepateikt 'kāpēc?'.

Novakaīns

Viņš paņēma šļirci,dūra līdz kaulam
līdz palika labi.
Tad runāja vārdus nespējas dziļumā iedzīts,
tam ļodzījās ceļi, sabruka zeme.

Es jūtos kā Remarks,
tu esi "trīs draugi".

Kad paņēmu vārdus, svieda tev sejā,
man ļodzijās ceļi, piemetās vājums.
Kā ārsts kam izredžu nav,
es mēģinu saglābt,tu sagrauj ar smaidu.

"Kauna" man nav,
bet Kafku es mīlu.

"Vai meliem ir krāsas?" kāds jautāja tev.
Bet tu jau muļķe pārprati viņu un sanāca šitā.

Pēc trim dienām man pienācās kārtējā doza,
palika labi, kad eņģeļi zeltītas amforas nesa.

Pagāja diena un doza tik auga,
jau vajadzēja vairāk, bet prieka bij mazāk(..)

VĒLĒŠANĀS...

...vienu dienu nedomāt...lūdzu...

ART

Ir viens jautājums, kas nodarbinājis cilvēces prātus jau izsenis.
''Kas ir māksla?'' Elementāri.
Rakstām visuzinošajā www.google.com atslēgvārdu
''art'' un baudam mākslu...

Februāra ziedi